Arhetipi - daudziem kopēji, ļoti dziļi simboli, pirmtēli, cilvēka dvēseles shēmas. Arhetipus pētījis un par tiem daudz rakstījis austriešu psihoanalītiķis K. G. Jungs. Viņš arhetipos saskatīja psihiskos modeļus, kuri veidojušies cilvēces evolūcijas gaitā un pamazām veidojuši tādu "kultūrslāni" mūsu zemapziņā. Arhetipi iespaido mūsu iztēli un rīcību. Tās ir laika gaitā uzkrātās zināšanas par reiz notikušo vai atmiņas par reiz zināto. Ārēji šīs atmiņas un zināšanas izpaužas mītos, literāros un mākslas darbos, kā arī sapņos un prātam neaptveramās fantāzijās, negaidītos domu un jūtu uzplaiksnījumos, kad mēs pēkšņi kaut ko zinām vai atceramies un nezinām, kā. Arhetipiskām atmiņam vai izpausmēm vairāk ir saistība ar vispārējām zināšanām, nevis ar mūsu personisko ikdienas dzīvi. Daži klasiski K. G. Junga arhetipu piemēri - Māte - Dieviete-māte, Pirmmāte, neapzināta radošā stihija; Bērns - jeburš kā jauna sākums, individuālās apziņas atmoda; Animus/Anima - Dievišķais pāris (Dvīņi), androgīns. Viedais vīrs vai Viedā sieviete (Ragana, Reģe) - augstāka garīga saistība, apzinātā un neapzinātā saskaņa, kas iegūstama tikai vecumā, Ēna - dubultnieks utt. Arhetips tiek tulkots kā vispārējāks, visaptverošāks jēdziens (salīdzinoši ar jēdzienu "mītiskais").Atslēga - vara, izvēles spēks un brīvība, zināšanas un iniciācija (iesvētīšana). Divsejainajam Saules vārtu dievam Jānusam piederēja atslēga, ar kuru viņš slēdza vārtus no nakts uz dienu un no ziemas un vasaru. Lai gan atslēga būtībā var gan aizslēgt, gan atslēgt pieeju dažādām lietām, visbiežāk tā tomēr lietota kā zināšanu un brīvību atslēdzošs simbols. Iesvētīšanu rituālos atslēgas kalpo kā jaunas pakāpes, jaunas ieejas atvēršanas elements. Arī ēģiptiešu krusts Anks ir atslēga - šajā gadījumā tā ir atslēga uz mirušo valstību un tai pat laikā nemirstības simbols. Arī latviešu mītoloģijā Veļu māte glabā viņsaules vārtu atslēgu. Diža ir atslēgas loma gan mūsu ikdienas dzīvē, gan mītu un simbolu pasaulē. Kā atslēgsi durvis, ja esi nozaudējis atslēgu?! Simbolu telpā atslēgas un avota nozīme bieži ir līdzīga. Tas ir ceļš uz dziedināšanu un zināšanām. Daudzas seno laiku burves peldējās avotā pirms pareģošanas. Psihoanalīzē atslēgu bieži saista ar vīrišķo spēku un tā ir arī falliskais simbols. Astroloģijā atslēga ir Hīrona grafiskās zīmes atveids. AUM (OM) - tantriskā mantra, kuru indieљu garīgais skolotājs un mistiķis Svāmi Vivekananda nodēvēja "par vissvētāko no vissvētākajiem vārdiem". Viņš sacīja, ka Visums ir radīts no mūžīgā AUM. Praktiski AUM ir bidža-mantra (vienzilbes mantra), kas sastāv no 3 skaņām. Katra skaņa simbolizē noteiktu darbību attiecībā pret Visumu: A - pirmatnējā enerģija, U - radīšanas enerģija, M - dabas enerģija, ūdens enerģija. Savienotas šīs skaņas atspoguļo Visuma būtību. Klusums, kurš apņem šo mantru, ir neizpaustais, neapzinātais Ceturtais, transcendentālais. Turklāt katra no trijām skaņām simbolizē arī trīs dievības - Ramu, Višnu un Šivu, trīs grāmatas (vai trīs gudrības) - Rigvēdu, Ajūrvēdu un Samavēdu, trīs esības stāvokļus - atmošanos, nomodu un dziļu miegu, trīs cilvēka augumus - fizisko, mentālo un garīgo, trīs pasaules laukus - debesu, zemes un pazemes, trīs sākotnējās stihijas - uguni, sauli un vēju utt. Auss - tai ir simboliska saikne ar apaugļošanos, piemēram afrikāņu tradīcijās tai ir visnotaļ erotiska nokrāsa, savukārt kristietības mītoloģijā Jaunava Marija no Svētā Gara caur ausi ieņēma Jēzu. "Tas, ko auss dzird, spēj satricināt iekšējo pasaule" - tā sacījusi mūķene, dzejniece un mūzikas autore Hildegarde fon Bingena (1098 -1179 ). Kopš tālas senatnes ausi uzskata par atmiņas glabātāju. Seno skandināvu dievs Heimdāls, dievu mājvietas Asgārdas sargs, tika ziedojis vienu ausi, lai ar otru dzirdētu divkārt labi. Auss gliemežnīcu bieži saista ar piedzimšanas brīnumu: gliemezis atstāj savu māju izvīdamies pa tās vijumiem. Ķīnā, Indijā un inku valstīs garas ausu ļipiņas ir svētuma simbols. Ezotēriskā psiholoģija vēsta, ka uz cilvēkiem ar lielām ausīm var paļauties - it īpaši vīrieši ar šādām ausīm ir uzticami un droši. Avots - dzīvības spēks, plašākā nozīmē - atjaunotnes un nemirstības simbols. Arī kosmiskā centra, Dievišķā gara un attīrīšanās, iedvesmas un zināšanu simbols. Dabiskie avoti ir svētvietas, kur notiek ne tikai debesu, bet arī pazemes valgmi nesošo dievību pielūgsme. Mītoloģijā avoti parasti tiek saistīti ar sievišķām būtnēm - avota nimfām, kuru klātbūtne un palīdzība tiek piesaukta dziedināšanas un attīrīšanas rituālos. Visbiežāk tās ir trīskāršās dievības, kas saistītas ar cilvēka dzīves ritējumu un plašākā mērogā ar laika ciklisko plūsmu, kā piemēram ģermāņu un skandināvu nornas, kuras sargāja zem Iggdrasila saknēm plūstošos avotus. |
||||||||||||||
Raksti Šeit |
|