| |
Vārda dienas: Madara Genoveva | Dienas motīvs |
|---|
| Pilns Mēness pl 13:54 ~~~~~~~~~~~ 15./16. Mēness diena (21:45)
Dienas simboli – Šakālis, Čūska, Spārnotais starpnieks starp Izīdu un Ozīrisu. Hagalaz Rūna ir šai Mēness dienai atbilstošā Rūna. Askēzes un atteikšanās diena. Nosodāms ir slinkums un nespēja pārvarēt zemiskas tieksmes. Tilts starp zemāko un augstāko pasauli – varavīksnes tilts. Lai kļūtu no skolnieka par skolotāju, jābūt tīram, radošam un patiesam. Uzturā vēlami asi, karsti, raksturīgi Jaņ ēdieni. Vakarā iestājas 16. Mēness diena. Dienas simboli – tauriņš, balodis, Kāpnes uz debesīm. Psīhes dievietes diena, kas apliecina sarežģīto pārvērtību un atmošanās ceļu caur iztēles spēku. Enerģētiski 16. Mēness diena atbilst Ansuz – dievišķās iedvesmas Rūnai. Miera, baltās krāsas un dvēseles gaismas meditācijas.
|
| Saule |
|---|
| Saule lec | 5:38 | | Saule riet | 21:19 |
| Mēness |
|---|
| Mēness lec | 21:45 | | Mēness riet | 4:46 |
| Diena |
|---|
| Dienas ilgums | 15:41 | | Mēness diena | 16. (21:45) |
| Planēta | Ceļš zodiakā | Papildus info |
|---|
| Saule |  | | | Mēness |  | | | Merkurs |  | | | Venēra | | | | Marss |  | | | Jupiters |  | | | Saturns | | | | Urāns |  | R | | Neptūns | | R | | Plutons |  | R | | Hīrons | | R |
| Dienas tēma |
|---|
| Pilnmēness 9. augustā – 13:53 – Labības pilnbrieda un Uguns svētki –
Ūdensvīrs-Lauva - 16° - Saule Lauvas zīmē (Uguns stihija, Fiksētais krusts).
Māras – Lughasadh – Lammas vai Thing-tide – tradicionāli tiek svētīti 2. pilnmēnesī pēc Vasaras saulgriežiem ~ 14. augusts.
Rudens Māra, Lielā Māra, Bērtulis – šo svētku tradīcijās saplūduši daudzi senajā Ziemeļu un Viduseiropā raksturīgie svētki. Labības pilnbrieda un uguns svētki – līdzībās tie tverami kā divu radošo stihiju aspekti - Uguns stihija kā pirmatnējā radošuma simbols un zemes stihija kā iedvesmas īstenošana formā vai citā veidolā. Plašāk un vispārējāk tā ir Saules un Zemes savienības un sadarbības godināšana. Dabā sākas labības pilnbrieda laiks, vasaras ražas svētki visdažādākajās izpausmēs. Latviešu tradīcijās tiek pielūgta vieliskās pasaules aizbildne Māra, šai laikā dēvēta par Rudens Māru. Māra ir pirmmātes aspekts latviešu mītoloģijā un sakrālajā dzīvesveidā. Tā gādā par dzimtu, ģimeni, sievišķo un mātišķo, par auglības spēku vairošanu. Latviešu Māra gan ir daudz maigāka, bet parasti citu tautu sakrālajā mītoloģijā Lielā Pirmmāte m azāk interesējas par katru atsevišķo cilvēku kā par tautu un ļaudīm kopumā. Pret vienu atsevišķo cilvēku tā var būt pat ļoti nežēlīga, tāpēc arī ar Lielo pirmmāti vai kā dažkārt to dēvē, Zemes māti, Geju saistītajos rituālos varēja iesaistīties vienīgi nopietni pārbaudīti cilvēki. Šie rituāli saistīti ar spēcīgām izmaiņām apziņā, jo pie pilnas ikdienišķas apziņas ar viņu saskarties nav iespējams.
Un otrs šī laika svētku aspekts ir Pērkona un negaisu godināšana - uzsvars daudzviet tradīcijās tiek likts uz uguns spēku un nozīmību – lai tā saglabātos kā pavarda uguns un darītu labumu, nevis nestu postu, īstenoti īpaši uguns pielūgsmes rituāli. Uguns Dienā virs pavarda pelniem, kur ierušinātas kvēlojošas ogles, pēdējo reizi velk ugunskrustu siltuma uzturēšanai. Tad uguni laiž atpūtā uz trejdeviņām (27) dienām, līdz nākamajam pilnmēnesim.
Ģermāņu tradīcijā šos vasaras pilnbrieda svētkus dēvē par Lammas, ķelti - par Lugnasads (dažkārt latviski tulkoti kā Lūnasa svētki), kur to pārvaldnieks ir Saules dievs Lugs – skandināvu Odina līdzinieks. Šo svētku Rūnas – Uruz un Thurisaz, šajā gadījumā saistās ar spēka dievību Toru (Tūru), vētras un uguns simbolu. Pie tam, viens no Thurisaz simboliem ir Milzeņi, gan dabiskās aizsardzības spējas, gan arī cilvēka neapzinātās raupjās matērijas, instinktu simbols. Svarīgākā šī laika Rūna ir Ansuz – Odina iedvesma.
Lammas laiks simboliski atgādina par cīņu starp Odinu un Milzeņiem, kurā Tors ir aizsardzības enerģija, kas stāv starp viņiem abiem. Būdams daļēji Milzenis, daļēji Āsu dievība, Tors dažādos brīžos atrodas dažādās karojošo pusēs – dažbrīd karo Odina, dažbrīd Milzeņu pusē, dažbrīd Odīnā vairāk izpaužas spēka dievības aspekts, dažbrīd – augstākās, pārveidojošās dievības raksturs. Šo svētku rituāls atspoguļo cīņu starp Toru (Odinu) un Milzeņiem par to, kurš no viņiem pārvaldīs Sauli.
Katru no Rūnām var tulkot arī psiholoģiski. Uruz ir primitīvā kaisle, augstākā līmenī tā ir saistīta ar Lielo pirmmāti, Zemes māti un tās milzīgo spēku, Ansuz – Augstākais Saprāts, Thurisaz – Saprātu un Kaisli izlīdzinošs un līdzsvarojošs spēks.
Dienas ritējumā un cilvēka dzīvē Rudens Māras saistītas ar Pēcpusdiena; Pilnbrieds, kļūst redzami augļi, ienākas sēklas. Arī šeit redzams Uruz Rūnas pārveidojošais spēks, jo, kad bērni pieauguši un veido savu dzīvi, bieži vien spēji mainās cilvēka paša dzīves veids un intereses, parādās jaunas vai citādas iespējas, ko svarīgi novērtēt kā pozitīvu un radošu aspektu, nevis gausties par bijušo un iedzīvoties nervu kaitēs un galvassāpēs. Svarīgi nezaudēt Spēka avotus un prast atrast citus, ja iepriekšējie izsīkuši.
|
|
