| |
Vārda dienas: Fēlikss Felicita | Dienas motīvs |
|---|
| ***************** 17. Mēness diena **************************
Dienas simboli - Vīnogu ķekars, Zvans. Diena saistīta ar mūžības un ekstāzes simboliem. Tā ir partnerības diena - saskarsme notiek brīvi un ir patīkama. Pozitīva tuvības diena. Labi lietot aukstu sauso vai karsētu Kagora vīnu. Nav vērts saspringt pie tā, kas neizdodas. Aktīva ir tieši sievišķā enerģija, tāpēc tomēr iespējami strīdi - nekontrolētas šīs enerģijhas izpausmes var radīt nepatīkamus mirkļus. Toties mīlestībā slēgtai laulībai šī ir ļoti piemērota diena. |
| Saule |
|---|
| Saule lec | 8:51 | | Saule riet | 16:15 |
| Mēness |
|---|
| Mēness lec | 17:00 | | Mēness riet | 10:04 |
| Diena |
|---|
| Dienas ilgums | 7:24 | | Mēness diena | 17. (17:00) |
| Planēta | Ceļš zodiakā | Papildus info |
|---|
| Saule |  | | | Mēness |  | | | Merkurs | | | | Venēra | | R | | Marss |  | | | Jupiters |  | | | Saturns | | R | | Urāns |  | | | Neptūns |  | | | Plutons |  | | | Hīrons | | |
| Dienas tēma |
|---|
| ******************* Svētdiena - SAULES diena ******************* MEžāžA ARHETIPS. Zemes matērija ir viņa pasaules centrs. Viņš ļoti iedziļinās visās viņa problēmās un tas Mežāzi pašu padara par atbalstu citiem. Mežāzis ir vismateriālākā zīme - tā ir kardinālās (pamata) Zemes stihijas zīme - zemes dzīves būtība, patvērums un drošības vieta. Mežāža arhetips var tikt saprasts kā pasaules izpratne caur tās fiksāciju uz priekšmetu un tāpēc ir saistīts ar tiem ierobežojumiem, kurus apziņai uzliek laiks un atmiņa. Mūsdienās lielā mērā mēs sevi apzināmies kā praktisku pielietojam darbību kopumu. Mēs izprotam savu pastāvēšanu laika robežās, kas mūs piespiež domāt par beigām. Bet mēs nespējam to iedomāties kā citādi - laika un zemes matērijas likumības ir mūsu pasaules skatījuma pamatā un ir grūti iedomāties kaut ko ārpus šīm likumībām. Pati Zeme mītos bieži ir ierobežots sausuma gabaliņš bezgalīgajā debesu klaidā. Taču tā kļūst par Visuma centru. Mītoloģijā tieši Zemes dievībām visbiežāk tiek dotas tiesības radīt pasauli un cilvēku, zemes dievības ir mūsu organiskās un neorganiskas būtības pamats.
Saturns - atmiņas planēta. Pirmssenča, paša zemes un liktens pirmtēls. Mežāža kā zemes zīmes arhetips ir sievišķs. Tas atspoguļo pasaules materiālo uzbūvi. Mežāzis ir materiāla un pragmatiska zīme. Eiropā Mežāža dzīvnieku pasaules arhetips ir kalnu kaza, Indijā - krokodils, senajā Ēģiptē - puszivs-pusdzīvnieks, kāda reptiļu pasuga, kas visizteiktāk raksturo dzīvo būtņu evolūcijas saistību ar zemi un ūdeni. Mežāzim atbilstošā planēta Saturns, mūsu fiziskajā augumā atbild par skeletu, kā arī par ceļgaliem. Skelets ir tā mūsu ķermeņa daļa, kas visu satur kopā un tā daļa, uz kuras viss balstās. Mūsu galvas smadzenes ir saistītas ar mūsu roku darbību. Mūsu rokas apgūst prasmi lietot dažādus instrumentus, savukārt mūsu prāts - izmantot atmiņu, kas arī ir saistīta ar Saturna -Mežāža arhetipu. Cilvēka pašapzināšanās pamats ir atmiņa pašam par sevi. Saturns simbolizē cilvēciskās atmiņas kodolu - to šauro viņa uztveres stīgu, kas viņam pieejama, tie likumi, caur kuriem viņš uztver pasauli. Saturna praktiskā atmiņa salīdzinājumā ar Urāna gaišredzību simbolizē sašaurinātus horizontus - tā aizver cilvēces acis redzēt tā materiālajai dzīvei nesvarīgo un uz visiem laikiem liek aizmirst par tiem, toties ļauj atcerēties sevi.
Atmiņas attīstība un sevis apzināšanās laikā un telpā (izplatījumā) pamazām liek izprast mirstīguma jēdzienu. Apguvusi mirstīguma jēdzienu, cilvēce apgūst arī izdzīvošanas būtību.
Praktiskā, piezemētā darbība ir saistīta ar Saturnu. Savukārt aktivitāte, kura nepieciešama izdzīvošanai - ar Marsu, kurš eksaltē Mežāža zīmē.
Skaidrā un gaišā, bet tālā un bezdvēseliskā Debess nespēj paglābt cilvēkus no nāves. Cilvēkam izdzīvot palīdz ēdiens un mītne, kā arī tās prasmes, kuras cilvēkam iemācījuši viņa senči. Tādējādi laika gaitā visbiežāk tīri praktisku apsvērumu vadīt veidojies senču kults. Mītoloģijā ir sastopamas dievības, kuras visrūpīgāk gādā par mājām un to pavarda uzturēšanu - romiešiem tā ir mājas un pavarda liesmas sargātāja dieviete Vesta. Mītos Pirssenča ceļš simbolizē to ceļu, ko pēc viņa atkārtos visa cilvēce, visas nākamās paaudzes. Īstenojuši savu likteni un pabeiguši zemes dzīves gaitas, cilvēki atgriežas zemē, Saturna sākotnē vai tiek sadedzināti (caur Marsa eksaltāciju Mežāža zīmē). Jebkura cilvēka liktenis ir saistīts ar zemes dzīvi.
Saturna arhetipā liktens tēls atspoguļojas kā likuma nosacītība, kas visizteiktāk izpaužas dabas un laika cikliskumā. Daudzu tautu mītoloģijā ir liktens dievības - grieķu moiras, skandināvu nornas, latviešu Laima. Liktens pavedienam reiz pienāk laiks pārtrūkt - šis tēls aizvien nes līdzi mirstīguma apziņu.
Mežāzis kā jau Zemes stihijas zīme var tikt uzskatīts par zemkopības sākotnējo arhetipu., jo arī tas ir izdzīvošanai nepieciešams aspekts - ēģiptiešu Nīlas dievs Sebeks, grieķu Pāns , kā arī indiešu Makara - tie visi ir ar zemes auglību un dabas ciklu izpratni saistīti dievi - to būtības pamats ir zemes valgme, kas nepieciešama tās auglībai. Mītoloģijā šie aspekti - zemes kopšana, liktenis, laika cikliskums bieži ir saistīti ar vienu un to pašu dievību. Spilgtākais šāds dievības izpaudums ir Saturns, kura vārds tiek tulkots kā sējējs.. Tas etimoloģiski saistīts ar latviešu “sāts” . Apgūstot dabas procesu cikliskumu, cilvēks spēj apjēgt arī laika cikliskumu.
Saturna pasaulē viss radītais tiek veidots paša rokām. Taču iegūst tikai tas, kurš ir devis, tādējādi šeit apstiprinās arī enerģiju apmaiņas un saglabāšanas likumības. Cilvēces uzdevums ir pašsaglabāšanās - tā ir mūsu pastāvēšanas būtība. Arī mūsdienās Saturna mums dotais galvenais uzdevums ir pašapzināšanās. /Un tāpat kā tālā senatnē, lai mēs izdzīvotu materiālā laukā, mūsu horizonti ir sašaurināti. Domas plašums ir saistīts ar sabiedrību un tā it jau pilnīgi cita zodiaka zīme un cits stāsts...
|
|
