| |
Vārda dienas: Aivars Valērijs | Dienas motīvs |
|---|
| **********************Suņa Gads sākas 16:15****** 30. Mēness diena ********************** Dienas simbols - Gulbis. Augstākās kosmiskās mīlestības diena. Šai dienā ļoti vēlams piedot pat savam ienaidniekam - gulbis ir žēlsirdības, mīlestības, palīdzības simbols. Šai dienā jābauda skaistais un mākslas darbi. Labi ir pabeigt iesākto un būt žēlsirdīgam. Var saraut saites, kuras nevēlamas un attiecības, kurs nenes neko labu. Ja radīsim daudz prieka citiem, arī paši būsim priecīgi. Šī ir platoniskas mīlestības, skaistuma izpausmju un dabas manifestāciju diena. Šī ir diena, kurā mācīties skaisti mīlēt un skaisti just. Diena kā kalnu kristāls - tīra, skaidra un mirdzoša.
********************** 1. Mēness diena ********************** Dienas simboli - Gaismas avots, Trešā acs, Laternas iededzinātājs. Sākas jauns cikls. Diena piemērota mentālās attīrīšanās norisēm. Nedrīkst vēlēt ļaunu un īpaši jādomā, ko runā. Pateikta vārda spēks ir milzīgs - Mēness, tāpat kā Saule un Merkurs, atrodas mentālajā un Gaisa stihijas zīmē - viss strauji aiziet Kosmosā - visas vēlmes un neapdomības, viss teiktais un pat nodomātais. Diena piemērota, lai ziedotos, kā arī atbrīvotos no bailēm un citiem nejaukiem ieradumiem. Labi attīrīties ar uguni. Visas mūsu nejaucības izkūp kā zili dūmi... |
| Saule |
|---|
| Saule lec | 8:28 | | Saule riet | 16:45 |
| Mēness |
|---|
| Mēness lec | 9:12 | | Mēness riet | 16:06 |
| Diena |
|---|
| Dienas ilgums | 8:17 | | Mēness diena | 30. (9:12/)/ 1. (16 :15) |
| Planēta | Ceļš zodiakā | Papildus info |
|---|
| Saule |  | | | Mēness |  | Ar Jauna Mēness iestašanos sākas Suņa gads.JAUNS MēNESS 16 :15/maina zimi 1 :10 | | Merkurs | | | | Venēra | | R | | Marss |  | | | Jupiters |  | | | Saturns |  | R | | Urāns |  | | | Neptūns | | | | Plutons |  | | | Hīrons | | |
| Dienas tēma |
|---|
| ******************* Svētdiena - SAULES diena ******************* ŪDENSVĪRA ARHETIPS.
Urāns - domas planēta. Radošās debess pirmtēls.
Zivju zīme raksturo dzīves un prāta dzimšanu, Ūdensvīra arhetips - evolucionāro virzību.
Urāns ir debesu planēta. Vējš pa debesu tālēm dzenā mākoņus. Urāns apzīmē kustību visplašākā šī jēdziena nozīmē - tā ir gan domas virzība, gan plašās tāles. Ūdensvīrs ir tas, kurš debesu ūdeņiem ļauj nolīt pār zemi. Tas ir tēls, kurš ļaudīm ļauj saņemt debesu svētību. Tas zināmā mērā simbolizē dabu kopumā - daudzu tautu mītoloģijā debesu dievības ir saistītas arī ar debesu valgmi, lietu un gadalaiku un dabas ritmiem.
Mēs šeit varam atrast daudzas astroloģiskas līdzības - Ūdensvīra zīmē Plutons, bioloģisko iespēju un izdzīvošanas planēta, ir vājš. Ūdensvīrs ir mieru mīloša zīme. Tā ir zīme, kas apliecina nošķiršanos no zemes ērtībām un tiekšanos pēc nesasniedzamā. Mūsu fiziskajā augumā Urāns pārvalda ceļgalus, kas īpaši tiek attīstīti iešanas procesā, kā arī nervu un kustību sistēmu, kas aktivizējas ejot (dažkārt apgalvo, ka iešana veicina domāšanu).
Debesu jumā raugoties, pilnveidojas cilvēka intuīcija - bieži debess krāsas vai mākoņu skrējiens brīdina par vētru, sausuma vai lietus tuvošanos vai vienkārši paziņo, kādi laika apstākļi gaidāmi nākamajā dienā. Daudzu tautu valodās debesu un Dieva dārds skan līdzīgi.
Ūdensvīra simboliskais attēls, tāpat kā Ūdensvīra zvaigznāja attēls ir divas viļņotas līnijas, tās varēja zīmēt gan vertikāli, gan horizontāli un tās simbolizē no debess līstošas ūdens straumes. Debesu dievības bieži vien tiek saistītas ar haotiskajiem debesu ūdeņiem - astroloģijā Neptūns eksaltē Ūdensvīra zīmē. Jebkurš radīšanas kults ir saistīts ar debesīm. Visums, kuru radīts Radītājs ir absolūti vienkāršs - tas sastāv no divām redzamām daļām: gaišas Debess, kura runa cilvēka saprāta valodā un cietas Zemes, kuru min cilvēka kājas. Pasaules radīšanas tēls mītoloģijā ir Zemes atdalīšana no debesīm. Un, ja mītiem jautā, kur tad radies tik milzīgs Visums, tie draudzīgi atbild, ka no ūdens plūsmas un pirmatnējā okeānā radušās mazas sēkliņas, kas līdzībās atgādina ne tikai cilvēka, bet arī jebkuras citas dzīvas būtnes dzimšanu. Tad, kā vēsta mīti, sēkliņa pārauga bezgalības robežas un sadalījās Debesīs un Zemē: viss, kas viegls, pacēlās gaisā un izveidoja debess jumu; viss smagais nosēdās lejā un no tā izveidojās zeme. Tā ir doma, kura atrodas ārpus laika. Mītos laika jēdziens parādās vēlāk, līdz ar Zemes smagumu un atmiņām par pagātni. Debess ir pirms Zemes. Sākumā ir tikai doma. |
|
