Jaunā laikmeta ideoloģija

1962. gadā iznākušajā Tomasa Kūna grāmatā “Zinātnes revolūciju struktūra” tās autors sāka rosināt domu par paradigmu maiņu. T. Kūns norāda, ka ir vairāki iemesli un norises, kas ļauj runāt par paradigmu maiņu: tas ir radikāli jauns skatījums uz lietām un notikumiem, tās ir iespējas pamanīt kaut ko tādu, kas līdz tam gan pastāvējis, bet nav bijis pamanāms. Jaunas domāšanas un pasaules uzskatu veidošanās ne vienmēr ir viegla un vienkārša. Visbiežāk jaunais tiek atklāti noliegts un nonievāts, attieksme pret to ir ļoti naidīga. Tā tas bijis jau kopš Džordāno Bruno un N. Kopernika jauno atklāsmju laikiem, tā tas turpinās vēl šodien. Kūns uzskata, ka parasti šis naidīgums ir saistīts ar emocionālu pieķeršanos vecajām un zināmajām patiesībām. Taču jaunā pieņemšana ir saistīta ar apziņas paplašināšanos un spējām pieņemt svešo un nepazīstamo.

Ko tad piedāvā Jaunais laikmets, kāds ir tā pamatskatījums pasaulē? Pirmkārt, tas ir pasaules kopuma redzējums – fiziskā auguma, prāta un dvēseles integrācija, savienība vai sintēze. Jaunā Laikmeta domāšanas kodols ir ideja, ka cilvēka apziņa ir daudzpakāpju sistēma, un cilvēkam, diemžēl piemīt vēlme visvairāk darboties zemākajos līmeņos. Taču mūsu augstākā patība ir pamodināma, ja spējam pamosties no vecajiem, savu laiku pārdzīvojušajiem pieņēmumiem un tiekties sasniegt jaunus mērķus. Tādēļ, sekojot Jaunā Laikmeta pamatpārliecībai, ļaudis tiecas pielietot dažādas metodes, idejas un darbošanās veidus, lai paplašinātu apziņu. Jaunā Laikmeta ideju vēsture ir gana sena. No nosacīti jaunākajiem filosofiem var minēt Jākobu Bēmi, Emanuelu Svēdenborgu, mākslinieku Viljamu Bleiku, kuru darbi iedvesmoja grupu amerikāņu akadēmisko zinātnieku, kuri jau 1836. gadā apvienojās kopīgos kvēkeru un puritāņu baznīcas tradīciju, sengrieķu un vācu filosofu darbu un Austrumu reliģijas pētījumos. Viņus galvenokārt saistīja iekšējās nozīmes meklējumi un izziņa.

Jaunā Laikmeta idejiskie un reālie priekšteči ir arī Rūdolfs Šteiners ar savu Antroposofijas mācību, Alise Beilija, Helēna Blavatska, Arturs Kestlers, Viljams Džeimss .... Jaunā Laikmeta domāšanas pamatideja ir uzskats, ka ne tikai cilvēks ir viens veselums, bet viss Makrokosms, Visums ir vienots veselums.

Runājot par Jaunā laikmeta izpausmēm un kustībām, visnotaļ svarīga ietekme, kas skar ne tikai tos, kuri tur atrodas ir Findhornas kopienas darbošanās. To 1962. gadā izveidoja Pīters un Ailina Kadiji un Dorotija Maklīna. Viņi ne tikai apgalvo, bet arī pierādīja praksē, ka sadarbojoties ar dabas gariem, devām, pat nabadzīgā augsnē ir iespējams izaudzēt ļoti, pat pārsteidzoši labas ražas. Par to Pauls Haukens uzrakstīja savā grāmatā “Findhornas brīnums” (1976. gadā). Kopienas darbība, protams, neaprobežojās tikai ar praktisko dārzniecību. Sadarbojoties ar neredzamajiem, garīgajiem un dabas spēkiem, tika pilnveidotas arī cilvēku garīgās spējas un veidot augstas un garīgas savstarpējās attiecības.

Ir grūti precīzi un konkrēti definēt Jaunā laikmeta iespaidu pasaulē tāpēc vien, ka tā plašums ir neizstāstāms. To centies izdarīt Deivids Spenglers. Viņš izdalījis četrus līmeņus, pēc kuriem to iespējams analizēt, pētīt un izzināt. Kā zemākais minēts Komerciālais līmenis, kas nozīmē jaunā veida žurnālu lasīšanu, ārējo veidolu – atbilstošu apavu un apģērbu valkāšanu. Nākamais ir Valdzinājuma līmenis, kurā cilvēki un grupas dzīvo savu fantāziju pasaulē, ko izraisījis kāds okultās vai maģiskās pieredzes izraisīts pārdzīvojums. Šeit vadošā ir pakļaušanās nosacītam līderim vai paša pārdzīvojuma avotam. Kā nākamo līmeni D. Spenglers min Jaunā laikmeta pārmaiņu līdzību. Šeit svarīgākais ir paradigmas maiņas apzināšanās un pašpārveide. Šī būtībā ir populārākā Jaunā laikmeta līdzība un tas tiek aplūkots kā jaunu vērtību sistēma sociālajā, ekonomiskajā un tehnikas jomā. Un visbeidzot – augstākais līmenis – Jaunais Laikmets kā svētuma iemiesojums. D. Spenglers uzskata, ka tā ir pati kustības būtība, jo šajā līmenī Jaunais laikmets ir garīgs notikums, jaunas apziņas rašanās un jauns pasaules un kultūras skatījums. Tā ir svētuma pieredzes noskaidrošana, izpausme un izpēte. Šeit nav runa tikai par reliģiju, jo svētums var nebūt saistīts ar reliģiju un reliģija var nebūt saistīta ar svētumu. Svētuma pieredze ir arī intelektuāla, mākslinieciska, emocionāla un pat materiāla. Svētums ir Visuma svēta uztvere un paša sevis svēta uztvere – Dievs ir bezrobežīgs, kā tas apgalvots Dzīvās Ētikas mācībā un ir ļoti svarīgi to apzināties. Bakminsters Fillers šajā sakarībā uzsver, ka Dievs ir process, norise un kādā no saviem dzejoļiem pauž:

Jo Dievs priekš manis kā šķiet,

Ir darbības vārds,

Nevis lietvārds,

Īpašs vai neīpašs;

Tas ir radīšana,

Nevis skaistais,

Mīlestība,

nevis tās attēlojums.

Jā – Dievs ir darbības vārds,

Visdarbīgākais un tai pašā laikā Tas ir visharmoniskākā

Visuma pārkārtošana

No enerģijas nevaldāmā haosa.

Jaunā laikmeta pamatjēdzieni balstās ne tikai atsevišķu filosofu un domātāju uzskatos, bet ir cieši saistītas ar senām un varbūt arī ne tik senām dievišķām mācībām un filosofiskiem uzskatiem. Var nosaukt animismu, kas ir saistīts ar senu ticību, ka dabā visu atdzīvina un veido dabas gari, kuri mājo jebkur – gaisā, ugunī, ūdeni, mežā, kalnos un ielejās, jebkur dabā. Otra senā zinātne, kura ir kristietiska pēc būtības un radusies agrīnās kristietības laikā, ir gnosticisms. Kristīgā baznīca to jau sākotnēji noliegusi kā ķecerību. Šīs mācības sekotāji vai nu izmantojot astroloģijas zināšanas vai arī koncentrējoties uz Jēzus slepenajām zināšanām, centušies meklēt apslēptās garīgās zināšanas. Par Jaunā laikmeta domāšanas svarīgu avotu ir uzskatāma arī teosofija - dievišķas mīlestības mācība, kura būtībā ir ezotēriskā budisma un indiešu misticisma sintēze. Tā ir saistīta ar mistiku pārdzīvojumu un mistisku dievišķā mīlestību. Teosofijas biedrību 1875. gadā dibināja Helēna Blavatskas kundze un pulkvedis Olkots. H. Blavatskas galvenais darbs ir “Slepenā doktrīna”.

Jaunā laikmeta psiholoģijas svarīgākais motīvs ir sevis mīlestība, kam nav nekāda saka ar egoismu, augstprātību un iedomību. Svarīgākais ir cilvēka iespēju izzināšana, tādēļ to sauc par jauno humānismu, kurā galvenie uzsvari ir uz cilvēces fizisko, psihisko un garīgo spēju izpēti. Svarīgākais ir tas, ko spēj cilvēks, svarīgākais ir apzināties, ka dievišķas spējas piemīt ikvienam, ka visi ir Dieva bērni, vien jāspēj to apzināt un pilnveidot. Humānisms pauž optimistisku pārliecību, ka cilvēks spēj mainīt gan sevi, gan sabiedrību.

Protams, ka zemā garīgajā un intelektuālajā līmenī šie uzskati rosina dažādas ar garīgumu nebūt nesaistītas izpausmes – pārlieku sevis slavināšanu, pārlieku brīvdomīgas seksuālās attiecības,  kas vēl neapliecina cilvēka iekšējo pārveidi un Jaunā laikmeta ideju izpratni, pat ne intelektuālā līmenī.

1962. gadā Maikls Mērfijs un Ričards Praiss  Kalifornijā nodibināja Esailenas institūtu. Tās bijis cilvēka iespēju pētīšanas un analīzes centrs – sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados tajā pētīja jaunas, cilvēka izaugsmi veicinošas metodes. Karls Rodžerss, Oldoss Hakslijs, Abrahams Maslovs, Fricis Pērls un citi viņu laika biedri bijuši aktīvi šo pētījumu dalībnieki un īstenotāji. Arī tagad vēl joprojām Esailenā darbojas aptuveni 100 cilvēku kopiena, kura rīko saistošas un populāras mācības, praktiskās nodarbības un seminārus.

Runājot par Jaunā laikmeta ideju izplatību un to dažādajām izpausmēm un ietekmju avotiem, varam minēt arī Astroloģiju kā zinātni par debesu ķermeņu ietekmi uz cilvēku dzīvi un zemes norisēm kopumā, varam nosaukt senos ķeltu druīdu, kā arī ziemeļu un baltu tautu rituālus un folklorā un mītoloģijā balstītos priekšstatus. Nenoliedzamu atzinību gūst Amerika pirmiedzīvotāju dzīves un dabas saskaņas filosofija. To pašu var sacīt par šamanismu un hermētiskās domāšanas, kā arī par alķīmijas ietekmēm. Tās neapšaubāmi ir Karaļa Artura leģendas un neopagānisma kustība kopumā. Bez jau pieminētajām personībām, vēl jānosauc Karls Gustavs Jungs - it īpaši viņa arhetipu un kolektīvās zemapziņas pētījumi, Merilīna Fergusone – filosofiskā darba “Ūdensvīra sazvērestība” autore, Alise Beilija, viņas baltā maģija un Septiņu staru filosofija. No kustībām bez jau pieminētās Findhornas komūnas, pastāv arī Džordža Treveljana “Wreking Trust”, Pasaules Miera deju kustība. Par neapšaubāmām Jaunā laikmeta izpausmēm var dēvēt arī aromterapiju, akupunktūru un homeopātiju.